Sunday, June 12, 2016

Vēlreiz par elektromobīļiem

Opā… Vakardienas raksts izsauca negaidītu sašutuma vētru! Tāpēc šodien neliels paskaidrojošais materiāls. Tāda kā Platona dialogu sesija par elektromobīļiem.
Ievadam - diskusijā par elektromobīļiem man radās tāda deja vu sajūta, atceros diskusijas “karburatori vs iešprice” un “manuālā kārba vs automāti” vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos. Tad tāpat bija tāds “bailes un riebums Lasvevegasā”, ka maz nelikās…
Kas notiks pēc N gadiem ar akumulatoriem? Tie būs jāmaina. Bet garantijas laikā (Kia 7 gadi, Nissan 8 gadi) par akumulatoru dzīvotspēju rūpējas auto ražotājs. Patreizējā elektroauto lietotāju pieredze saka, ka *normāli* akumulatori nolietojas lēnāk par pārējo auto - parasti pēc garantijas beigām to kapacitāte ir rūpnīcas apsolīto 70% no jaunas robežās. Tā kā akumulatoru industrija patreiz strauji attīstās, tad ir zināms pamats viedoklim, ka pēc 7-8 gadiem akumulatori būs gan ilgspēlējošāki, gan lētāki. Salīdzinājumā, varētu pajautāt, kas notiks ar modernu divsajūgu 7 ātrumu automātisko ātrumkārbu pēc garantijas laika beigām...
Vēl viens satraukums vakar bija par to, ka auto ražotājs noteikti ir ierakstījis garantijas noteikumos ko tādu, lai nepildītu saistības, lai nemainītu akumulatorus! Nu… Šis arguments ir pretrunā ar veselo saprātu un auto ražotāja vēlmi turpināt pārdot auto ilgākā laika periodā. Auto ražotājiem patīk apmierināti klienti tomēr, tāpēc tie rūpējas, lai vismaz garantijas periodā klientam problēmu būtu pēc iespējas mazāk, un attiecīgi arī auto ražotājam būtu mazākas papildus izmaksas.
Kur remontēt auto, ja kaut kas ar to atgadīsies? Kaimiņu Vasja teica, ka tur neko nevar saremontēt! Emm… tieši tāpat, kā karburatora un iešprices gadījumā, servisiem būs jābūt aprīkotiem ar atbilstošiem instrumentiem un ar speciāli apmācītiem cilvēkiem. Kam elektrība nav tikai “tumša lieta, kas gaiši spīd”. Pašreiz mums absolūtais vairākums servisu neprot neko remontēt, tikai apmainīt detaļas. Tādu, kas kaut ko REMONTĒ, ir retums un starp šiem servisiem ir jānobrauc liels attālums… Mans “80a80 likums” - 80% servisu var uzticēt remontēt tikai Audi 80. Tiem, servisiem, kas vēlēsies remontēt elektromobīļus, nāksies pārkvalificēties. Tiem servisiem, kas maina detaļas - tie turpinās mainīt detaļas. Elektromobīļiem vēljoprojām ir piekare, vēljoprojām ir drošinātāji un lampiņas…
Elektrombīļi ir pārāk dārgi? Nu… neesmu apgalvojis pretējo. Pašreiz, dēļ tehnoloģiju straujās attīstības šajā virzienā, ražotājiem nākas ieguldīt daudz naudas izpētē un izstrādē. Un elektroauto pircējiem par to nākas samaksāt. Taču auto kopējās izmaksas nesastāda tikai iegāde. Un visu nevar izrēķināt naudā - braukt ar elektromobīli ir cita pieredze.
Ko darīsi, ja paliksi naktī mežā un nosēdīsies akumulators? To pašu, ja man noslāps auto ar iekšdedzes dzinēju un nebūs iedarbināms - zvans Morsim, lai brauc šurp ar evakuatoru… Uzvedinošs pretjautājums - cik bieži jūs esat palikuši naktī meža vidū ar noslāpušu auto, jo ir beigusies degviela?
Ko darīsi, ja pēkšņi vajadzēs aizšaut uz Munameģi un atpakaļ? Elektroauto nobraucamais attālums taču ir par mazu! Es pazvanīšu kādam draugam un pajautāšu, vai viņš nevēlas dienu pabraukt ar elektromobīli un iedod man aizbraukt uz Munameģi savu tāllidojuma putnu. Es pazīstu vairākus cilvēkus, par kuriem esmu pārliecināts, ka viņi piekritīs šādai maiņai. Vēl jau neviens nav atcēlis auto nomu, vēl parasti elektromobīlis nebūs vienīgais auto saimniecībā. Ir varianti, tā teikt.
Ko darīt, ja vajag uzlādēt akumulatorus? Uzlādes staciju nekur nav! Taisnība. Pašreiz paļauties uz to, ka ātrās uzlādes stacija darbosies un tajā būs brīva vieta vēl nevar. Taču ņemot vērā, ka elektromobīlim vajag nevis augsti rafinētu, ierobežotas aprites akcīzētu naftas produktu, bet visparastāko 220V 50Hz sinusoīdu, ko var iegūt katrā rozetē, tad izrādot nelielu atjautību, var noorganizēt sev lēno auto degvielas uzpildes staciju mājās vai darbā  - vienfāzes elektrības rozeti ar vismaz 16A strāvu. Tā rozete, kur slēdz iekšā sildītāju vai putekļsūcēju parasti derēs...
Lādēšana aizņem pārāk ilgi! Nu… Ātrā uzlāde aizņem 30-40min, tas ir vidusmēra Statoila apmeklētāja uzpildes stacijā pavadītais laiks, ieskaitot atsaldētu baltmaizes bulku ar gaļu un karsta šķidruma, ko tirgo zem nosaukuma “kafija” iegādi. Man 10-20 papildus minūtes laika apstākļus nerada, steidzīgākiem cilvēkiem tā būs problēma. Savukārt lēnā uzlāde mājās, atkarībā no pieejamās strāvas daudzuma un auto akumulatoru ietilpības, aizņems no 4-8h, kas ir laiks, kuru cilvēki parasti diennaktī noguļ. Tas ir kā ar mobilo telefonu - ja pa nakti var uzlādēt un dienu ar uzlādi izturēt, tad vairs nav īsti svarīgi, cik ilgi lādējas un cik ilgam laikam pietiks akumulators.

Vai elektromobīlis ir auto visiem? Nē, nav. Vismaz ne patreiz un diez vai vispār. Patreiz elektromobīlis ir piemērots cilvēkiem, kuri ikdienā nenobrauc vairāk par 100-150km. Un ja tic statistikai, tādu ir absolūtais vairums. Vēl, ņemot vērā infrastruktūras neesamību Latvijā, patreiz elektromobīļa īpašnieks vairumā gadījumu izskatās arī pēc privātmājas īpašnieka… 

Atsevišķa atkāpe par ātrās uzlādes staciju pie CSDD, kur, acīmredzot lai “popularizētu” elektormobīļus, ir ieviesuši uzlādes maksu 5€ par 30min uzlādi. Labs arguments elektroauto pretiniekiem - jā, uzlāde ir ne tikai lēni, bet arī dārgi!

Saturday, June 11, 2016

Par elektromobīļiem un konkrētāk Kia Soul

Tā nu manumazodraudziņ, es tev pastāstīšu pasaku par un ap Kia Soul EV. Un vispār elektromobīļiem. Īsi nebūs, jo ārā ir auksts, līst lietus un man nav ko citu darīt...

Viss sākās ar Maira zvanu kaut kad pirms kāda mēneša - “gribi izbraukt ar Telsa?”. Vispār nē, doma par elektromobīli (vai īsāk - EV) man neliek mieru jau gadus desmit. Tik cik visu laiku tas bija kaut kur starp “kur ņemt tik daudz baterijas” un “kā to visu pierunāt sertificēt CSDD”. Tad sāka parādīties pirmie komerciālie EV pārbūves komplekti un arī pirmie lietotie EV, pamatā “caur Lietuvu nākuši dauzīti slīkoņi no Amerikas”. Taču pat tie jau maksāja lētāk nekā pārbūves komplekti bez cerībām reģistrēt pārbūvēto auto satiksmei… Un arī iegūtais rezultāts pārspēja pārbūvētos auto gan kvalitatīvajos, gan kvantitatīvajos rādītājos. Tāpēc jau kādu gadu slinki pētu EV piedāvājumu Eiropā un tepat Latvijā.

Un tātad - zvana Mairis un piedāvā piedalīties testa braucienā ar Tesla Model S. Tas ir viens no retajiem modernajiem auto, kas mani uzrunā un, ne mirkli nedomādams, piekrītu. Zinot EV tehnoloģisko pusi, kaut kāds teorētiskais priekšstats par to, kā tāds auto varētu kustēties, jau bija. Tomēr no “Wow!” momenta neizbēgu - viss gaidītais tika pasniegts kā ar laba pastiprinātāja starpniecību. Un tas bija viena no vārgākajām Model S modifikācijām - P70D. Trīs momenti - klusums, vibrāciju neesamība un atsaucība uz akseleratora pedāļa (tik ierastais “gāzes pedālis” kaut kā vairs neskan te) piespiedienu. Un kur nu vēl industriālos apjomos pieejamais griezes moments “tepat & tūlīt”! Bet tā kā Tesla vēl ir man neaizsniedzami augstā plauktā, tad tas tā arī palika kā patīkams 21. gadsimta tehnoloģisko iespēju demo...

Pēc izbrauciena ar Teslu, doma par elektromobīli sāka aizņemt arvien vairāk vietas manā galvā un sāku pētīt intensīvāk Interneta plašumus, lai noskaidrotu, ko tad īsti var dabūt, cik tas maksā un ko man vajag. No sākuma, tāds tīri teorētiskais viedoklis bija “100/100” - EV, kas varētu nobraukt vismaz 100km un spētu braukt vismaz 100kmh ātrumā. Automātiski atkrita visādi “dibens uz riteņiem” klases auto, kā Tazzari un Axiam. Nākamā pakāpe bija Smart ForTwo. Tas tika atmests, jo nesaskatīju iespēju to ekspluatēt uz piesniguša, nešķūrēta zemes ceļa. Ziemas riepas uz konkrētā auto bija pieejamas vienīgi ļoti eiropeiska paskata vissezonas beznaglu izstrādājumi… Visbiezākajā slānī EV ir pārstāvēti no Nissan Leaf puses - puslīdz paciešama paskata, puslīdz saprotama izmēra un formas auto. Pieejami otrreizējā tirgū atceļojuši no Amerikas - dažādi atremontētā un sakoptā stāvoklī. Nesaprotamas izcelsmes, nesaprotamā stāvoklī, toties par saprotamu (8-15k€) cenu. Bez Nissan Leaf vēl ir vesels strēķis visādu mazāk saprotamu EV, tālāk daži nesakārtotā sarakstā. Fiat 500e (tas pats Smarts, tikai ar pakaļbenķim līdzīgu priekšmetu salonā). Reanult Zoe - Renault versija par Nissan Leaf, tikai “naftas adatas” vietā ir “akumulatoru noma. Ford Focus - jauks auto, bet nav atraduši vietu pietiekami daudz akumulatoriem, nekur tālu neaizbrauksi. Volkswagen e-Golf - dārgi, jo tas taču ir Golfs! Volkswagen eUP - pašgājējmugursoma, un dārgi - jo taču Golfs! Oi, nu ok, vismaz brālītis Golfam… BMW i3 - ļoti jauks EV, viens no tehniski labākajiem. Dārgs, jo oglekļa šķiedra un - BMW! Un vēl… es nezinu… nu kā lai to pasaka… būtu labāk bijis, ja tomēr dizainerim nebūtu pārstājuši regulāri dot medikamentus...
Šķirstot forumus un EV apskatus es pilnīgi nejauši nonācu pie Kia Soul - kādā Leaf apskatā, kā konkurents EV “pirmajai vijolei”, Nissan Leaf, tika pieminēts jauns EV no Korejas, Kia Soul EV. Tā kā Leaf apskati bija kļuvuši jau vienmuļi (nu ko VĒL tādu par to auto varētu patiekt?), pārslēdzos uz informācijas par Kia Soul EV iegūšanu. Pirmajā acu uzmetienā, normāls auto. Tik cik elektriskas piedziņas. Atrodi trīs atšķirības™. Jā, ir - radiatora reste un grīda salona aizmugurē augstāka. Pārējais neizlec uz parasto auto fona. Izskats - nothing to write home about. Parasts kastes paskata 21. gadsimta pirmās desmitgades dizaina skolas štancējums. Paskatāmies, ko mums specifikācijas stāsta. Hm… Interesanti - 27kWh bateriju paka, tas nozīmē, ka “braucot pa sfērisku ceļu vakuumā” iespējams nobraukt ar vienu uzlādi 212km. 81kW motors izklausās pēc Nissan Leaf, un pēc īsas izpētes noskaidrojas, ka tas pats motors vien arī ir. Nepilni 1600kg pašmasas. Nav maz. Bet nav arī nekas histēriski daudz. Vēl interesanti, ka modelis tiek pozicionēts kā “ņedodžips”, nevis kompakts hečbeks. Tas ļauj cerēt uz mazliet robustāku piekari. Riepu izmērs 205/60R16 - šauras šādas pašmasas auto, bet ņemot vērā, ka nekāds spoooorta tas auto nav, pieņemama izvēle. Un kas nav mazsvarīgi, uz šāda izmēra var Hakkapeliitta 8 dabūt! Piekare - priekšā makfersons, aizmugurē torsionu stienis. Prasti, bet izturīgi. Nu ko, esmu ieintriģēts! Ņemu vienu pusdienlaiku un aizbraucu pie Kia dīlera, Forum Auto, apskatīt auto dzīvē. Autosalons nav pārpildīts ar pircējiem, tāpēc bez problēmām tieku aprunāties ar pārdevēju. Pārdevējs ir pat ļoti atsaucīgs un ved izrādīt auto. Auto pirmajā brīdī pārsteidza ar saviem nelielajiem gabarītiem. Bet nu kā jau pierasts maziem auto, tie no iekšpuses ir lielāki kā no ārpuses. Jā, vēl mani pārsteidza auto krāsa - balts auto ar gaiši zilu jumtu. Tiešām? Nē nu, man auto krāsa ir pašā pēdējā vietā visā auto specifikācijā, bet nu šāds krāsu salikums ir kaut kas šauss… Auto interjers - vienkāršs, pelēks, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Un tas nav slikti - nekas nekaitina, nekas netraucē braukt. Ja nu vienīgi interesanti izveidoti skaļruņu podesti, man kā zemesceļu lietotājam uzreiz acīs lec vietas, kur būs grūti putekļus iztīrīt. Ceru, ka salona putekļu filtrs būs uzdevuma augstumos.... Salonā ir ērti - vietas pietiks četratā braucot, ja aizmugurē sēdošie pasažieri sīkāki, arī piecatā. Sēdpozīcija augsta, “kā džipā”. Neesmu par to sajūsmā - pierasts ir pie “sēdēšanas uz asfalta” Toyota MR2, bet arī netraucē. Sēdekļu regulēšana manuāla - tiek taupīts svars un elektrība. Man pret to galīgi nav pretenzijas, jo sēdekli regulēju ne katru mēnesi. Un viena lieta mazāk, kam iziet no ierindas… Paši sēdekļi ērti, manai ziemeļpusei piemēroti. Sēdekļi priekšā ne tikai elektriski apsildāmi, bet arī dzesējami! Tas tiešām ir patīkams pārsteigums mazam un lētam auto. Aizmugurējie sēdekļi ir “tikai” apsildāmi. Apsildāma ir arī stūre. Stūrei var regulēt augstumu un attālumu, attiecīgi sēdpozīciju var lieliski pielasīt “pēc sava ģīmja un līdzības”. Salona apsildei un dzesēšanai ir uzstādīts siltumsūknis - tas strādā efektīvāk par vienkārši elektrisku spirāli, kas silda gaisu. Vēl interesantu veidu kā ietaupīt enerģiju, inženieri ir izvēlējušies “driver only” režīmu klimata kontrolei - siltais/aukstais gaiss plūst tikai vadītāja pusē. Izkāpju ārā un atveru aizmugures vāku, kur vajadzētu būt bagāžas nodalījumam, un kāds pārsteigums - tur tāds arī ir! Samērā šaurs, bet ar dubultu grīdu, paceļot grīdas pārsegu, apakšā atrodama kaste ar 2 nodalījumiem, Pašu grīdas pārsegu var salocīt un nolikt tam paredzētā vietā pie sēdekļu mugurām. Sīkums, bet patīkami. Sēdekļi ir nolokāmi, tad bagāžas nodalījuma grīda ir gluda un ir iespējams pavizināt kādu ledusskapi vai televizoru. Vai kartupeļu maisu. Cik nu statisku auto var izpētīt, tas ir izpētīts un tiek sarunāts testa brauciens sestdienā, lai varētu saprast šo auto arī gaitā.

Pienāk sestdiena, un auto uz trīs stundām ir mans. Laika apstākļi gan nelutina - +9C, lietus un ass vējš. Tas gan manu prieku nemazina, jo vismaz būs iespēja pārbaudīt mašīnu īsti Latvijas apstākļos. Sēžos auto, pieregulēju sēdekli, stūri un spoguļus. Check, visu var noregulēt tā kā man vajag. Auto uzsāk kustību viegli, bez skaņas. Neliels troksnis parādās tikai vēlāk, kad riepu no risēm uzceltais ūdens un dubļi sitas pret arkām. Nav gluži limuzīns tomēr, skaņu izolācija nav tik laba, bet salonā nekas negrab un pilsētas ātrumos braucot mūziku var klausīties “uz divi no četrdesmit” - nekas netraucē. Jā, iespēja baudīt klusu mūziku, ko nepārkliedz motors un transmisija, ir patīkami. Arī vibrāciju neesamība. Vispār elektromobīlis nomierina - nekas šajā auto netraucē un neuztrauc. Vispār braukšana kā datorspēlē. Pirmajos kilometros jāpierod pie atgriezeniskās saites trūkuma (citi to sauc par komfortu...). Stūre - griežas viegli, informāciju par ceļa stāvokli neatdod. Ir trīs regulējami stūres cietības režīmi, neviens no tiem neatdod vairāk informācijas, regulē tikai pašas stūres pagriešanai nepieciešamo spēku. Pedāļi - akselerators spiežas ļoti viegli, eko režīmā filtrē vadītāja komandas, nogludinot uzrāvienus. Iecērtot pedāli grīdā, sitiena vietā ir maigs iestūmiens. Jā, tajā pašā mirklī, bet maigi, nevis asi. Bremzes - dara savu darbu, nekā īpaša. Spied stingrāk, stājas straujāk. Jā, par bremzēm - par tām atcerēsies reti, tikai lai pilnībā apstātos vai avārijas situācijā. Pārējo laiku bremžu funkciju ārkārtīgi labi pilda transmisijas reģeneratīvās uzlādes režīms. Par šo režīmu trekns žetons inženieriem! Auto piekare, kombinācijā ar augsta profila riepām, ļoti labi tiek galā gan ar Rīgas asfaltu, gan, kā vēlāk izrādījās, ar pielijušu, izdangātu grants ceļu. Pēc īsa adaptācijas perioda, sāku sadzīvot ar auto vadību. Auto atsaucīgi maina savu trajektoriju, neskatoties uz 1600kg pašmasu - to palīdz izpildīt zemais smaguma centrs. Elektromotors nav nekāds jaudīgais, taču tas noteikti nav nekāds nīkulis, satiksmi es nekavēju. Uz slapja asfalta, ar visu pretbuksēšanas sistēmu un eko režīmu, startējot pāris reizes izdodas pārcensties ar akseleratoru un daļa enerģijas aiziet gumijas pārstrādē siltumā… Tā kā tas tomēr ir demo auto, tad TopGear stila zinātniskie eksperimenti “cik tālu var nospolēt ar atslēgtu TCS” tika izlaisti.

Uz Vienības gatves, izbraucot no Rīgas, ciet dzelzceļa pārbrauktuve. Tas ir pavisam cits stāsts, par atsevišķu katlu ellē cilvēkiem, kas noorganizējuši dzelzceļu pāri valsts nozīmes šosejai, pa kuru brauc ne viens vien tūkstotis auto… Par to naudu, kuru desmit gadu laikā tur nokurina stāvot korķī un gaidot vienuļo lokomatīvi aizstumjamies, varēja tuneli uztaisīt… OK, es sēžu siltā, klusā auto, klausos mūziku un vēroju pārmaiņus lietus lāses logā un dzelzceļa luksofora mirgojošās gaismas… Nepagāja ne desmit minūtes, kad auto burzma atsāk savu kustību, lielākā daļa, kā no mieta norāvušies, steidz atgūt nokavētās minūtes. Kia bez problēmām iekļaujas kopējā satiksmē un tiek ieslēgta kruīzkontrole uz 101kmh. Ūdens pilnās rises mašīnu nesatrauc un stūri no rokām ārā nerauj. 205. platuma riepas bez jebkādas aizdomu ēnas tiek galā ar ūdeni un nekāda akvaplanēšana neiestājas. Pie Medemciema (70) pietiek tikai atmesties un auto lieko enerģiju fiksi savāc atpakaļ akumulatoros - bremzēt nevajag. Tālāk no A8 uz A5 ass līkums, auto turas stabili. Nepierasti braukt līkumā tik augstu sēžot… Tālāk kruīzs uz 90kmh pa A5 un V7 līdz pat zemesceļam Plakanciems - Ķekava. Он же - ДОП. Zemes ceļš izmircis, izdangāts, vienās peļķēs pārmaiņus ar šķembām. Auto turas uz ceļa pārsteidzoši labi, auto nenēsā, pa “trepi” tas nelēkā, neskatoties uz savu īso garenbāzi. Atkal pozitīvi sevi parāda papildus svars un tā zemais novietojums. Tiesa, te parādās grumbas pierē par stūres pilnīgo atteikšanos pastāstīt, kas notiek ar saķeri uz ceļa. Saķeri nākas noteikt “vizuāli” - ja pa priekšlogu vairs nav skatāms ceļa vidus, bet grāvis, tātad ir auto ir sācis slīdēt. Pie tā ir jāpiedomā, nevar braukt uz izjūtu, vienkārši ir jābrauc mazliet lēnāk. Pēc kāda kilometra jau esmu pieradis un jau varu ar pārliecību izbraukt līkumu. Vēlreiz jāuzsver, ka auto piekare ļoti labi tiek galā ar Latvijas ceļiem. Cik ilgi, nezinu, bet pēc dīlera stāstītā, 7 gadu garantija ir arī visiem piekares elementiem, arī buksēm un šķērsstabilizatora atsaitēm - tā kā izklausās cerīgi. Atbraucu mājās, nobiedēju suni - klusiņām pielavījos! Ļoti patīk elektromotora piedāvātā iespēja precīzi un pa mazam kriksītim nodozēt griezes momentu, uz mīkstas zemes un slapjas zāles nepaliek nekādas pēdas. Turklāt tas notiek bez piepūles, vienkārši un ērti. Ģimene apskata auto un ir gatava pavizināties. Evita pēc īsas svārstīšanās tomēr piekrīt piesēsties pie stūres. Kā viņai gāja, lai stāsta pati, bet īsumā - jau interesējas, kā pie tāda auto tikt… Braucam uz Ķekavu. Pa ceļam sāk svīst ciet logi - četri salijuši cilvēki salonā. Klimata kontrole pieturas pie versijas, ka kondicionieris ir lieka enerģijas šķērdēšana, bet manuāli pārliecinot par pretējo, ātri tiek galā ar aizsvīdušajiem logiem. Bērni, protams, izmēģina sēdekļu apsildi - esot tieši tas, kas visu laiku ir pietrūcis dzīvē. Arnim gan pietrūkstot motora skaņa arī… Pēc veikala apmeklējuma, ar nelielu līkumu dodamies mājup un tālāk ar Kārli dodamies atgriezt auto pēc piederības. Tiek izmēģināta iebūvētā navigācijas iekārta. Patīkami, ka tur var atrast tuvākās uzlādes stacijas, kas ir neaizstājama informācija elektromobīļu lietotājiem. Iestādam Forum Auto adresi un dodamies ceļā. Iebūvētās navigācijas viedoklis par ātrāko nokļūšanu galā gan atšķiras no Waze, bet nolemjam tomēr izmēģināt. Līdz Mārupei tikām, tālāk gan kartes un GPS uztvērēja viedoklis par to, kur būtu jābūt ceļam nesakrita ar skarbo dzīves realitāti - esam atbraukuši pie kādas sētas… Vēl tika novērots, ka navigācijas dators ārkārtīgi lēni pārrēķina maršrutus, tas nenotika reālā laikā pat braucot 30kmh pa Mārupi… Iebūvētā navigācijas iekārta tika pārklasificēta kā “atrodi man uzlādes staciju” iekārta un viss. Ar Waze palīdzību tomēr atrodam izeju no privātmāju labirinta Mārupē un nokļūstam galamērķī. Pat laikā. Atdodam auto, iekāpjam MR2 un… konstatējam, ka auto rūc, kratās un nevar stūri pagriezt! Jā, pie komforta ātri pierod…

TL/DR versija
Plusi:
+ laba piekare mūsu ceļiem
+ salīdzinoši liels nobraucamais attālums ar vienu uzlādi
+ patīkams un ērts salons
+ reģeneratīvā akumulatora uzlāde kā bremzēšanas veids
+ elektromobīlim raksturīgie klusums, vibrāciju neesamība un atsaucība uz akseleratoru
+ vēl pa vienam plusam uz aptieciņas un akumulatora klemmes
Mīnusi:
- braukšanas kontroles iekārtu neinformatīvums
- navigācijas sistēma
Summa:
= izskatās pēc mana nākamā auto


Īpašs paldies Forum Auto un konsultantam Vladimiram personīgi, ka pacieta tik daudz runājošu potenciālo klientu!